Kas ir Laimas slimība?

Laimas slimība jeb Laimas borelioze ir infekciju slimība, ko izraisa spirohetas baktērijas -  borēlijas (borrelia), kuras pārnēsā ērces. Tās sastopamas ne tikai mežā un pļavā, bet arī piemājas dārzos, pilsētu parkos, pludmalēs un citur. Ērces, kas pārnēsā borēlijas ir sastopamas visos pasaules kontinentos.  

Borēlijas burgdorferi sensu lato kompleksā ir aptuveni divi desmiti sugu. Sugu ģeogrāfiskais sadalījums nav vienmērīgs. Amerikas Savienotajās Valstīs  visizplatītākā ir Borrelia burgdorferi sensu stricto (Bbss), savukārt Eiropā 3 sugas - B. garinii, B. afzelii un Bbss.  Atšķirības starp Borrelia ģenētiskajām sugām rada dažādas klīniskās izpausmes, mainīgas antivielu atbildes laboratoriskajos testos un atšķirīgu terapeitisko reakciju. Viens ērces kodums var pārnest vairākus patogēnus.

Ar Laimas slimību var inficēties vairākkārt, jo pret to neveidojas imunitāte.

Kādas vēl ir ērču pārnēsātās infekcijas?

Starptautiskā Laimas slimības un ar to saistīto slimību asociācija (ILADS) norāda, ka to pacientu gadījumā, kuriem ir nepārejoši simptomi pēc Laimas slimības ārstēšanas, ir svarīgi apsvērt arī tādu patogēnu kā Babēzija (Babesia), Anaplazma (Anaplasma), Ērlihija (Ehrlichia) un Bartonella (Bartonella) esamību, jo tie var ietekmēt terapeitisko reakciju: https://www.ilads.org/research-literature/lyme-disease-basics-for-providers/

Ērces pārnēsā arī ērču encefalīta vīrusu.

Kādi ir Laimas slimības simptomi?

Maldīgi pieņems uzskatīt, ka Laimas slimības izplatītākais simptoms ir ādas apsārtums – erythema migrans, kas parādās ērces piesūkšanās vietā pēc 1-4 nedēļām. Mūsu apkopotā informācija un ārvalstu speciālistu publikācijas liecina, ka apmēram pusei salimušo ādas apsārtums nav novērots, tāpat ir gadījumi, kad tas parādījies pat pēc vairākiem mēnešiem vai izskatījies pavisam netipiski. Laimas slimības simptomi ir nespecifiski, piemēram, paaugstināta temperatūra, svīšana, galvas sāpes, locītavu sāpes u.c., tādēļ daudzos gadījumos slimība netiek diagnosticēta savlaicīgi.

Divi vadošie Laimas slimības un citu ērču pārnēsēto slimību speciālisti Josefs Buraskano  (Joseph Burrascano) un Ričards Horovitzs (Richard I. Horowitz)  izstrādājuši simptomu anketu, kas var palīdzēt noskaidrot, vai ir pamats domāt par Laimas slimību:

1)https://lymediseaseassociation.org/wp-content/uploads/2009/11/DrB_SymptomList2005Pdf.pdf

2) https://www.lymedisease.org.au/horowitz-msids-38-point-symptom-checklist/

Vai Laimas slimība ir “hroniska”?

Latvijas publiskajā telpā atrodamas publikācijas, kurās teikts, ka Laimas slimību ir viegli ārstēt. Mēs nepiekrītam šādam uzskatam. Iespējams, ja slimība ir agri diagnosticēta un ir lietoti atbilstoši medikamenti atbilstošu laika periods, cilvēks var izveseļoties, tomēr mūsu rīcībā ir pārāk daudz cilvēku stāstu, kuri liecina, ka esošā ārstēšanas metodika ir neefektīva, jo tai neseko veselības uzlabošanās. Mūsu apkopotā informācija liecina, ka jo ilgāk infekciju neārstē, jo grūtāk to apkarot.

“Hroniska Laima slimība” nav medicīniski pieņemts termins Latvijā, tomēr ārvalstu Laimas slimību ārstējošie ārsti to lieto, lai aprakstītu ilgstošus simptomus un komplikācijas, kā arī to, kas notiek, ja slimību nediognosticē agri pēc inficēšanās vai ja sākotnējā ārstēšana nav bijusi veiksmīga.  Daži to sauc par persistējošu formu vai pēc (post) Laimas slimības sindromu, tomēr mēs uzskatām, ka jēdziens “hronisks” visprecīzāk raksturo ilgstošo slimības norisi. Tā kā pasaulē nav visaptverošas izpratnes par to, kādā veidā Laimas slimība var kļūt hroniska, arī Latvijā liela daļa maldīgi uzskata, ka šai slimībai nav hroniskas norises. Pētījumi rāda, ka borēlijas baktērijas var saglabāties pat pēc intensīvas ārstēšanas. Vairāki medicīnas un zinātnes aprindu pārstāvji uzskata, ka citu infekciju klātbūtne varētu būt iemesls plašajai slimības simptomātikai un grūtībām sasniegt efektīvus ārstēšanās rezultātus. Mūsu apkopotā informācija un cilvēku pieredzes stāsti, kā arī pētījumi liecina, ka “hroniska” Laimas slimība ir, un tā var novest pie smagām komplikācijām un hroniskai slimībai līdzīgiem neatgriezeniskiem veselības bojājumiem, jo īpaši tad, ja slimība pacientam nav ātri diagnosticēta.

Nevalstiskā organizācija “Norvec” ir apkopojusi informāciju par 230 recenzētiem pētījumiem, kas apliecina hroniskas Laima slimības esamību: http://norvect.no/230-peer-reviewed-studies-show-evidence-of-persistent-lyme-disease/?fbclid=IwAR2hYAWVHUIQLhgYn--4Qi_hccmUvd7-nUNtcj9x-4Qu0rG2ywE5vXxq72A

Šobrīd ir reģistrēti vairāki desmiti starptautiski klīniski pētījumi par Laimas slimību un vairāki  tieši par hronisku Laimas slimību:

https://www.clinicaltrials.gov/ct2/results?cond=Lyme&term=&cntry=&state=&city=&dist=

Kā diagnosticē un ārstē Laimas slimību?

Zinātnē, medicīnā un sabiedriskajā politikā pasaulē jau ilgāku laiku noris spraigas diskusijas par Laimas slimību. Dominē divas medicīnas organizācijas ar ļoti atšķirīgiem uzskatiem par labāko pieeju Laima slimības diagnosticēšanā un ārstēšanā. Viena medicīnas organizācija, Amerikas Infekcijas slimību biedrība (IDSA), Laimas slimību uzskata par “grūti noķeramu un viegli izārstējamu” ar īsu antibiotiku kursu. IDSA apgalvo, ka borēlija nesaglabājas organismā pēc īsa antibiotiku kursa, kā arī noliedz hroniskas Laima slimības esamību. Turpretī Starptautiskā Laima un asociēto slimību asociācija (ILADS) Laimas slimību uzskata par grūti diagnosticējamu un ārstējamu, kā rezultātā daudziem pacientiem Laimas slimība kļūst hroniska. ILADS iesaka individualizētu ārstēšanu, pamatojoties uz simptomu nopietnību, ērču izraisītu koinfekciju klātbūtni un pacienta reakciju uz ārstēšanu.

Mēs uzskatām, ka pacientiem un viņu ārstiem lēmumi par Laimas slimības ārstēšanu jāpieņem kopā.  Pacientiem jāsaņem informācija par dažādu ārstēšanas iespēju riskiem un ieguvumiem. Pēc tam pacients un veselības aprūpes sniedzējs var sadarboties, lai pieņemtu apzinātu lēmumu. Mēs atbalstām ILADS vadlīnijas, kas sniedz pacientiem vairāk ārstēšanas iespēju.

Diagnostika

Lai gan Laimas slimība ir klīniska slimība un tās diagnosticēšanā izšķirošiem ir jābūt simptomiem, diemžēl praksē, diagnosticējot Laimas slimību, lielākoties ņem vērā tieši laboratoriskos testus par spīti tam, ka ārvalstu Laimas speciālisti norāda un to neprecizitāti un pat Eiropas Parlamenta rezolūcijā par Laimas slimību (boreliozi) (2018/2774(RSP)) teikts, ka   ir grūtības ar diagnostiku, jo nav piemērotu diagnostisko testu un skrīninga testi, ko izmanto Laimas slimībai, ne vienmēr sniedz precīzu rezultātu: http://www.europarl.europa.eu/doceo/document/B-8-2018-0514_LV.html

ILADS norāda uz praksē pielietoto laboratorisko testu neprecizitāti un uzsver, ka borēlijas baktērija var inficēt jebkuru orgānu vai audus. Reimatoloģisko un neiroloģisko stāvokļu diferenciāldiagnožu, hroniska noguruma sindroma, fibromialģijas, somatizācijas traucējumu un visos grūti diagnosticējamos daudzsistēmu gadījumos būtu jāapsver Laimas slimības esamība: https://www.ilads.org/research-literature/lyme-disease-basics-for-providers/

Laboratorijas rezultāti var apstiprināt diagnozi, bet atsevišķi nevar noteikt vai izslēgt Laimas slimības diagnozi.

Ārstēšana

Esošajā praksē galvenais Laimas slimības pielietotais ārstēšanas veids ir antibiotikas (orālā vai intravenozā veidā). Daudzi pacienti, ārstējot agrīnu Laimas slimību ar īsiem antibiotiku kursiem (<20 dienas) atveseļojas, tomēr gan praksē, gan zinātniskajā literatūrā ir novērots, ka ievērojamam skaitam pacientu neizdodas atveseļoties, piemērojot šādu terapiju. Pasaulē valda dažādi uzskati par Laimas slimības ārstēšanai nepieciešamo terapiju. Pamatojoties uz cilvēku pieredzes stāstiem, Latvijā ierastā prakse Laimas slimības ārstēšanai ir 10 – 28 dienas antibiotiku kurss.

ILADS pārskatot pieejamos pētījumus ir izstrādājusi diagnosticēšanas un ārstēšanas vadlīnijas, kuras diemžēl Latvijā šobrīd netiek ņemtas vērā: https://www.ilads.org/patient-care/ilads-treatment-guidelines/

Jebkuras slimības ārstēšanas rezultātus ietekmē vairāki faktori – ne tikai atbilstoša medikamentu terapija, bet arī dzīvesveids – pietiekami daudz miega, atbilstošs uzturs, fiziskās aktivitātes, emocionālais līdzsvars u.c. Hroniskas Laimas slimības ārstēšana var būt izaicinoša. Cilvēku pieredze liecina, ka uzņemoties atbildību par savu veselību, meklējot un atrodot zinošu speciālistu, kam uzticas un piemērojot atbilstošus terapijas veidus,  izdodas uzlabot savu veselības stāvokli un dzīves kvalitāti!